Ģertrūdes ielas posms starp Brīvības un Barona ielu ar tumšo īres namu mesto ēnu un bruģi allaž ir piešķīris Rīgai diskrētu vecas godības auru. Šis restorāns iemieso to, kā Rīgai visumā pietrūkst, – mājīgu šiku, kādu parasti asociē ar Rietumeiropas lielpilsētām.

Restorāns ir tiešā saziņā ar ielu un ļoti uzrunājošs – maziņš, melns un vitāls, tas veras tieši uz ietvi, atrazdamies tur, kur daudzus gadus bija Lulu pica. Interjers, lai arī neuzbāzīgs, ir pārdomāts līdz sīkākajām detaļām un ir atsevišķa apraksta vērts. Tas ir elegances un industriālisma krustojums – dominējošā krāsa ir melna, raupjas ķieģeļu sienas, ventilācijas iekārtas ir rūsas klātas. Daļa galdu darināti no eleganta melna stikla, daļa – no koka, savukārt lieliskie dizaina krēsli ir no pulēta metāla ar melnām sēdvirsmām. Vīna glāzes ir nevis apaļas, bet kantainas.

Umami apzīmē piekto garšu līdzās saldam, skābam, rūgtam un sāļam – pikantumu. Restorāna īpašnieks ir omulīgais pavārs Elmārs Tannis, kura vārds Rīgā primāri saistās ar Čārlstonu – citu savam laikam stilīgu un pasaules elpas apdvestu iestādījumu. Ēdienkarte ir neliela, bet mainīga ar apmēram trim ēdieniem katrā no četrām kategorijām – zupas, salāti, pamatēdieni un saldie.